Jaunie ES tarifi Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem varētu stāties spēkā novembrī pēc balsojuma oktobra beigās.
ES gatavas atbalstīt tarifu ieviešanu Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem, laikrakstam Financial Times paziņoja Eiropas tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
“Ir skaidrs, ka dalībvalstis apzinās nepieciešamību aizsargāt ES autobūves nozari, jo šis kaitējuma risks pastāv,” sacīja Dombrovskis.
“Ķīnas akumulatoru elektrisko transportlīdzekļu tirgus daļa ļoti strauji pieaug. Šī subsidēšana pastāv. Tāpēc tas noteikti ir jautājums, kas ir jārisina.”
Jūlija sākumā Eiropas Savienība nolēma noteikt pagaidu tarifus Ķīnā ražotiem elektriskajiem transportlīdzekļiem robežās no 17,4 % līdz 37,6 %.
Tas papildināja 10 % nodokli, kas jau bija noteikts Ķīnas automobiļu importam. Lai gan šis solis izraisīja dusmas Pekinā, nodevas atbalstītāji apgalvo, ka tas ir būtiski, lai aizsargātu ES ražotājus pret negodīgu konkurenci.
Pagājušajā gadā Eiropas Komisija uzsāka izmeklēšanu, kurā konstatēja, ka Ķīnas subsīdijas ļauj uzņēmumiem mākslīgi uzturēt zemas cenas.
Ķīna ir noraidījusi šos apgalvojumus, apgalvojot, ka tās rūpniecība ir uzplaukusi dabiski. Saskaņā ar Dataforce datiem jūnijā Ķīnas zīmoli ieņēma 11 % Eiropas elektromobiļu tirgus.
Izjaukto tirdzniecības attiecību sekas
Oktobra beigās ES dalībvalstis balsos par pastāvīgākiem tarifu priekšlikumiem, kas tiks piemēroti novembrī.
Dombrovskis sacīja, ka ir gatavs rast “abpusēji pieņemamu risinājumu”, lai atrisinātu importa strīdu, lai gan tas prasītu izmaiņas Ķīnas subsīdiju politikā.
“ES tirgus joprojām ir atvērtāks Ķīnas precēm un uzņēmumiem nekā Ķīnas tirgus ES,” sacīja Dombrovskis.
“Tāpēc mēs pievēršam lielu uzmanību sarunām ar Ķīnas kolēģiem, lai novērstu šos dažādos šķēršļus piekļuvei tirgum, lai nodrošinātu savstarpēju tirdzniecību.”
Tomēr dažas ES valstis, jo īpaši Vācija, tomēr bažījas, ka pret Ķīnas importu vērsta pretestība varētu kaitēt Eiropas tirdzniecībai.
Ķīna ir nozīmīgs Vācijas automobiļu tirgus, kas nozīmē, ka rūpniecības nozares dalībnieki nevēlas iekost roku, kas tos baro.
Vācija varētu piekrist tarifiem
Citas balsis Eiropā ir uzsvērušas Ķīnas tehnoloģiju nozīmi pārejā uz videi nekaitīgām tehnoloģijām. Atsakoties no šī importa, Eiropas patērētājiem dārgāk izmaksās tādi produkti kā saules paneļi un elektriskie transportlīdzekļi.
Tomēr, neraugoties uz to, ka Vācija ārēji kritizē tarifus, jūlijā notikušajā konsultatīvajā aptaujā Vācija nebalsoja pret šiem pasākumiem, bet izvēlējās atturēties.
Deviņas citas valstis atturējās no balsošanas, četras valstis bija pret tarifiem, bet 11 valstis balsoja “par”. Lai bloķētu tarifus, ir vajadzīgas 15 valstu, kas pārstāv 65 % bloka iedzīvotāju, balsis.
Kā Ķīna varētu reaģēt
Vēl nav skaidrs, kā Ķīna varētu reaģēt uz galīgajiem tarifiem, lai gan Pekina jau ir draudējusi noteikt savus nodokļus ES precēm, piemēram, cūkgaļai un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Daži Ķīnas autoražotāji arī ir sākuši atvērt rūpnīcas ES, lai apietu tarifus. Dombrovskis brīdināja, ka, lai izvairītos no importa nodevām, minimālai ražošanas daļai jānotiek ES.
Komisijas nostāja joprojām ir maigāka nekā ASV valdības nostāja. Maijā ASV prezidents Džo Baidens noteica 100 % tarifu Ķīnas importētajiem.